# Te Whārite

Hei Whakarāpopoto

He tirotiro i te whakamahinga o te pū (reta) i roto i te whārite hei tohu i tētahi tau, i tētahi taurangi rānei.

Te Hononga ki te Marautanga
Taumata 3
Te Tau me te Taurangi (Te Tauira me te Pānga)
Whāinga Paetae 3:
Ka kōwhiri, ka whakamārama i te rautaki e tino whaihua ana hei
whakaoti rapanga e whai wāhi mai ana te tauoti, te hautau, te tau ā-ira me te ōrau:
• rautaki tatau;
• rautaki whakarōpū;
• rautaki tohatoha ōrite;
• rautaki tāpiripiri;
• rautaki whakarea māmā.
Ngā Whāinga Ako
Kia mōhio te ākonga ki te:
• whakoti whārite pēnei i ēnei te āhua:
• x + 2475 = 89326
• 89 326 – x = 2 475
• x – 3 827 = 2 475
• 36 × p = 252
• whakamahi, ki te tuhituhi hoki i te hoahoa rerenga me te hoahoa rerenga kōaro hei whakaoti whārite;
• tuhi whārite hei whakaoti i ētahi rapanga āhuahanga.
Ngā Tikanga Pāngarau
• E kitea ai te otinga o ngā whārite penei te āhua x + 2475 = 89326, me huri hei whārite tangohanga, arā, 89326 – 2475 = x
• E kitea ai te otinga o ngā whārite penei te āhua 89 326 – x = 2 475, me huri te tangohanga, kia pēnei, arā, 89326 – 2475 = x
• E kitea ai te otinga o ngā whārite penei te āhua x – 3 827 = 2 475, me huri hei whārite tāpiritanga, arā, 2475 + 3827 = x
• E kitea ai te otinga o ngā whārite penei te āhua 36 × p = 252, me huri hei whārite wehenga, arā, 252 ÷ 36 = x
• Ko te tāpiritanga te kōaro o te tangohanga
• Ko te whakareatanga te kōaro o te wehenga.

Ngā Rauemi
he tātaitai mā ia ākonga, mā ia takirua rānei

he ngaku pepa

He Rārangi Kupu

 hoahoa rerenga flow diagram ngaku pepa strip of paper paenga perimeter paheko operation (e.g. addition) paheko kōaro inverse operation tapa side tātaitai calculator taurangi variable ture rule whārite equation
Hei Raupapa I Ngā Mahi Ako
1. Ko te mahi tuatahi, he tirotiro me pēhea te whakaoti i ngā whārite pēnei i te:

x + 2475 = 89326.

 Te mahi a te pouako He tauira kōrero mā te pouako Tuhia tētahi rapanga pēnei ki te papatuhituhi: E taraiwa ana te whānau o Hākopa mai i tō rātou kāinga i Te Whānganui-a-Tara ki Tāmaki-makau-rau.  E ai ki te pukapuka e 647km te tawhiti.  Ko te kōrero a te māmā o Hakopa, kua oti te 219km.  E hia te tawhiti e toe ana? Me āta kimi te whārite i roto i tēnei rapanga.  Me mahi takirua koutou ka āta whiriwhiri ai.  Whakamāramatia mai te whārite. He tāpiritanga tēnei.  Ko te 647 te tapeke nā te mea koirā te katoa o te tawhiti mai i Te Whānganui-a-Tara ki Tāmaki-makau-rau.  Kua oti te 219km, nō reira ka tāpirihia te tawhiti e toe ana, ka eke ki te tapeke, ki te 647.  Arā:  219 + te tawhiti e toe ana = 647 Whakawhitiwhiti kōrero me pēhea te huri i tēnei rapanga hei whārite. He roa rawa te kīanga ‘te tawhiti e toe ana’ hei tuhi ki roto i te whārite.  Ko tētahi tikanga pāngarau, he whakamahi i te pū (reta) hei tohu i tētahi rahinga i te whārite.  Nō reira ka whakamahia te ‘t’ mō te ‘tawhiti e toe ana’.  Arā te whārite: 219 + t = 647. Whakatauiratia te whārite ki te ngaku pepa: Anei te pepa hei tohu i te 647, te katoa o te tawhiti.  He ōrite tēnei pepa, arā, e tohu mai ana i te 647, engari kua wāwāhia te 219, koirā te tawhiti kua oti kē te haere. He aha e tohu mai ana ki te wehenga wātea o te pepa?  (Ko te tawhiti e toe ana) Me tuhi atu te pū (reta) ki tērā wāhanga o te pepa. Whakamāramahia te huringa o te whārite tāpiritanga hei whārite tangohanga. Me pēhea te tātai i te rahinga o t?  (Tangohia te 219 mai i te 647.  E 647 te rahi o te katoa o te tapawhā hāngai.  Ina tangohia te wāhanga e 219 te rahi, ka toe mai ko te t.) I te tuatahi koinei te whārite – he whārite tāpiritanga:  219 + t = 647 Hei whakaoti i te whārite, ka hurihia hei tangohanga:  647 – 219 = t He māmā noa iho te whakaoti ināianei.  E pai ana te whakamahi tātaitai.  Ko te 428 te otinga. Hoatu ētahi anō rapanga pēnei, ko tā ngā ākonga he whakaatu ki te ngaku pepa. \$1358 kei te pēke pūtea a Waiora.  Nā tōna kuia i tākoha atu ētahi anō moni, ā, ka eke te rahi o tana pūtea ki te \$5827.  E hia te moni i hoatu atu e te kuia o Waiora? Anei anō ētahi rapanga hei whakaoti mā koutou.  Tuhia te whārite e hāngai ana ki te rapanga.  Whakatauiratia ki te pepa.  Tuhia tētahi anō whārite ka whakaoti ai. Tonoa mā ngā tamariki e tuhi tētahi rapanga e hāngai ana ki ngā whārite nei, ka whakaoti ai. 3427 + t = 6872 40 283 + p = 87 305 m + 4803 = 32 946 e + 8362 = 53 728 Anei ētahi whārite.  Me mahi takirua koutou, ka whakaaro ai i tētahi rapanga pakitau mō ia whārite.  Whakaotia ngā whārite.

Kia taunga haere ngā ākonga ki te huri i te whārite tāpiritanga hei whārite tangohanga, me waiho ki te taha te mahi whakatauira ki te ngaku pepa.  Ko tā ngā ākonga, he whakapikitia i ngā ngaku pepa i ō rātou hinengaro hei āwhina i a rātou ki te tuhi whārite.  Ka whakamāhia te tātaitai hei whakaoti i ngā whārite.

2. Ko te mahi i konei, he tirotiro me pēhea te whakaoti i ngā whārite pēnei i te:

89 326 – x = 2 475.

 Te mahi a te pouako He tauira kōrero mā te pouako Tuhia tētahi rapanga pēnei ki te papatuhituhi: Nā te pēke i hoatu te \$13 800 ki a Huriana hei hoko māna i tētahi motukā.  Ko tā Huriana, he whakahoki i te moni ki te pēke. I te mutunga o te tau kei te noho nama tonu ia ki te pēke, e \$7 890 te rahi o tana nama.  E hia ngā moni kua whakahokia e ia ki te pēke? Me āta kimi te whārite i roto i tēnei rapanga.  Me mahi takirua koutou ka āta whiriwhiri ai.  Whakamāramatia mai te whārite. He tangohanga te whārite.  Ko te 13 800 te rahi o te nama a Huriana i te tīmatanga.  Ka tangohia tētahi wāhanga o tana nama, ā, i te mutunga o te tau e 7 890 te rahi.  Arā te whārite: 13 800 – ngā moni i whakahokia e Huriana = 7890 Whakawhitiwhiti kōrero me pēhea te huri i tēnei rapanga hei whārite. He roa rawa te kīanga ‘ngā moni i whakahokia e Huriana’ hei tuhi ki roto i te whārite.  Ko tētahi tikanga pāngarau, he whakamahi i te pū (reta) hei tohu i tētahi rahinga i te whārite.  Nō reira ka whakamahia te ‘m’ hei tohu mō ‘ngā moni i whakahokia e Huriana’.  Arā te whārite: 13 800 – m = 7890. Whakatauiratia te whārite ki te ngaku pepa: Anei te pepa hei tohu i te 13 800, te nama a Huriana i te tīmatanga.  He pepa anō tēnei e ōrite ana te rahi, arā, e tohu mai ana i te 13 800, engari kua wāwāhia te 7 890, koirā te nama a Huriana i te mutunga o te tau. He aha e tohu mai ana ki te wehenga wātea o te pepa? (Ko te rahi o te moni i whakahokia e Huriana ki te pēke) Me tuhi atu te pū (reta) ki tērā wāhanga o te pepa. Whakamāramahia te huringa o te whārite tangohanga. Me pēhea te tātai i te rahinga o m?  (Tangohia te 7 890 mai i te 13 800) I te tuatahi koinei te whārite – he whārite tangohanga:  13 800 – m = 7 890 Hei whakaoti i te whārite, ka hurihia te tangohanga ki te:  13 800 – 7 890 = m He māmā noa iho te whakaoti ināianei.  E pai ana te whakamahi tātaitai.  Ko te 5910 te otinga. Hoatu ētahi anō rapanga pēnei, ko tā ngā ākonga he whakaatu ki te ngaku pepa. E 4 280 ngā kēne waireka hei hoko mā Ani i te rā mahi moni mō tōna kura.  I te mutunga o te rā, e 327 ngā kēne e toe ana.  E hia ngā kēne i hokona? Anei anō ētahi rapanga hei whakaoti mā koutou.  Tuhia te whārite e hāngai ana ki ia rapanga.  Whakatauiratia ki te pepa.  Hurihia te whārite ka whakaoti ai. Tonoa mā ngā tamariki e tuhi tētahi rapanga e hāngai ana ki ngā whārite nei, ka whakaoti ai. 3 427 – p = 1 089 5 073 – t = 837 45 082 – w = 28 375 436 803 –  k = 78 049 Anei ētahi whārite.  Me mahi takirua koutou, ka whakaaro ai i tētahi rapanga pakitau mō ia whārite.  Whakaotia ngā whārite.

Kia taunga haere ngā ākonga ki te whakaoti whārite tangohanga pēnei i te 89 326 – x = 2 475, me waiho ki te taha te mahi whakatauira ki te ngaku pepa.  Ko tā ngā ākonga, he whakapikitia i ngā ngaku pepa i ō rātou hinengaro hei āwhina i a rātou ki te tuhi whārite.  Ka whakamāhia te tātaitai hei whakaoti i ngā whārite.

3. Ko te mahi i konei, he tirotiro me pēhea te whakaoti i ngā whārite pēnei i te: x – 3 827 = 2 475.
 Te mahi a te pouako He tauira kōrero mā te pouako Tuhia tētahi rapanga pēnei ki te papatuhituhi: Ka tangohia e Waiora te \$372.85  i tana pūtea pēke.  E \$284.78 e toe ana.  E hia te rahi o tana pūtea i te tīmatanga? Me āta kimi te whārite i roto i tēnei rapanga.  Me mahi takirua koutou ka āta whiriwhiri ai.  Whakamāramatia mai te whārite. He tangohanga tēnei whārite.  Ko te 372.85 te moni i tangohia e Waiora.  Ko te 284.78 te toenga.  Arā te whārite: te rahi o te moni i te tīmatanga – 372.85 = 284.78 Whakawhitiwhiti kōrero me pēhea te huri i tēnei rapanga hei whārite. He roa rawa te kīanga ‘te rahi o te moni i te tīmatanga’ hei tuhi ki roto i te whārite.  Ko tētahi tikanga pāngarau, he whakamahi i te pū (reta) hei tohu i tētahi rahinga o roto i te whārite.  Nō reira ka whakamahia te ‘r’ hei tohu mō ‘te rahi o te moni i te tīmatanga’.  Arā te whārite: r – 372.85 = 284.78 Whakatauiratia te whārite ki te ngaku pepa: Anei te pepa hei tohu i te rahi o te pūtea a Waiora i te tīmatanga.  He ōrite te rahi o tēnei pepa, engari kua wāwāhia hei whakaatu i te moni i tangohia atu me te moni e toe mai ana. Whakamāramahia te huringa o te whārite tangohanga hei tāpiritanga. Me pēhea te tātai i te rahinga o r?  (Tāpirihia te 372.85 me te 284.78)   I te tuatahi koinei te whārite – he whārite tangohanga:  r – 372.85 = 284.78 Hei whakaoti i te whārite, ka hurihia hei tāpiritanga:  372.85 + 284.78 = r   He māmā noa iho te whakaoti ināianei.  E pai ana te whakamahi tātaitai.  Ko te \$657.63 te otinga. Hoatu ētahi anō rapanga pēnei, ko tā ngā ākonga he whakaatu ki te ngaku pepa. Anei anō ētahi rapanga hei whakaoti mā koutou.  Tuhia te whārite e hāngai ana ki te rapanga.  Whakatauiratia ki te pepa.  Hurihia hei whārite tāpiritanga ka whakaoti ai. E 3 047 ngā kēne waireka i hokona e Raniera  i te rā mahi moni mō tōna kura. I te mutunga o te rā, e 694 ngā kēne e toe ana.  E hia ngā kēne i a Raniera i te tīmatanga?   Tonoa mā ngā tamariki e tuhi tētahi rapanga e hāngai ana ki ngā whārite nei, ka whakaoti ai. e – 638 = 3 027 t – 5730 = 587 k – 32 071 = 5 632 u – 25 837 = 3 784 Anei ētahi whārite.  Me mahi takirua koutou, ka whakaaro ai i tētahi rapanga pakitau mō ia whārite.  Whakaotia ngā whārite.

Kia taunga haere ngā ākonga ki te whakaoti whārite tangohanga pēnei i te x – 3 827 = 2 475, me waiho ki te taha te mahi whakatauira ki te ngaku pepa.  Ko tā ngā ākonga, he whakapikitia i ngā ngaku pepa i ō rātou hinengaro hei āwhina i a rātou ki te tuhi whārite.  Ka whakamāhia te tātaitai hei whakaoti i ngā whārite.

4. Ko te mahi i konei, he tirotiro me pēhea te whakaoti i ngā whārite pēnei i te:

36 × p = 252.

 Te mahi a te pouako He tauira kōrero mā te pouako Tuhia tētahi rapanga pēnei ki te papatuhituhi: Ka whakakīia e Kimiora tōna motukā ki te kōhinu.  E \$41.34 te utu mō te kōhina, ā, e ai ki te kōrero, \$1.06 te utu ā-rita.  E whakaaro ana a Kimiora e hia te rōrahi o te kōhina i hokona e ia (arā, e hia rita). Me āta kimi te whārite i roto i tēnei rapanga.  Me mahi takirua koutou ka āta whiriwhiri ai.  Whakamāramatia mai te whārite. He whakareatanga tēnei whārite.  Ka whakareatia te utu ā-rita (\$1.06) ki te maha o ngā rita i hokona e Kimiora, ā, ka rite ki te \$41.34.   Ka taea te tuhi hei whārite.  Arā: 1.06 × te maha o ngā rita i hokona = 41.34 Whakawhitiwhiti kōrero me pēhea te huri i tēnei rapanga hei whārite. He roa rawa te kīanga ‘te maha o ngā rita i hokona’ nō reira ka tuhia tētahi pū (reta), koia hei tohu mō te maha o ngā rita i hokona e Kimiora.  Ka pēnei te whārite ināianei. 1.06 × r = 41.34 Whakatauiratia te whārite ki te ngaku pepa: Anei tētahi pepa hei tohu i te katoa o te utu mō te kōhinu, arā, te 41.34.   Ko te mahi ināianei, he wehe i te pepa hei whakaatu i te utu o ia rita.  Ko ia wehenga e tohu ana i te \$1.06, arā, te rita kotahi.  Nō reira, he wehe i te 41.34 ki te 1.06 te mahi.  Arā te whārite: 41.34 ÷ 1.06 = te maha o ngā rita i hokona (r) 41.34 ÷ 1.06 = r Whakamāramahia te huringa o te whārite whakareatanga hei wehenga. Ka hurihia te whārite whakareatanga hei whārite wehenga.  He māmā te whakaoti ināianei.  Arā, ka whakamahia te tātaitai: 41.34 ÷ 1.06 = r 41.35 ÷ 1.06 = 39 Hoatu ētahi anō rapanga pēnei, ko tā ngā ākonga he tuhi i tētahi whārite whakareatanga e hāngai ana ki te rapanga, he whakaatu ki te ngaku pepa, he huri i te whakareatanga hei wehenga, he whakaoti. Anei anō ētahi rapanga hei whakaoti mā koutou.  Tuhia te whārite e hāngai ana ki te rapanga.  Whakatauiratia ki te pepa.  Hurihia hei whārite wehenga ka whakaoti ai ki te tātaitai. E 7 manokaramu (kg) mīti i hokona e Rāpata, e \$59.15 te utu.  E hia te utu ā-manokaramu (\$/kg)?   Tonoa mā ngā tamariki e tuhi tētahi rapanga e hāngai ana ki ngā whārite nei, ka whakaoti ai. 3 × m = 21.75 36 × p = 5 112 e × 17 = 144.5 t × 1.5 = 15 Anei ētahi whārite.  Me mahi takirua koutou, ka whakaaro ai i tētahi rapanga pakitau mō ia whārite.  Whakaotia ngā whārite.

Kia taunga haere ngā ākonga ki te whakaoti whārite whakareatanga pēnei i te 36 × p = 252, me waiho ki te taha te mahi whakatauira ki te ngaku pepa.  Ko tā ngā ākonga, he whakapikitia i ngā ngaku pepa i ō rātou hinengaro hei āwhina i a rātou ki te tuhi whārite.  Ka whakamāhia te tātaitai hei whakaoti i ngā whārite.

5. Ko te mahi i konei, he tirotiro i tēnei mea te paheko kōaro me te hoahoa rerenga hei whakaoti whārite.

 Te mahi a te pouako He tauira kōrero mā te pouako Whakamāramatia te kēmu ‘He aha te tau e whakaaro ana ahau?’ Ka whakaaro au ki tētahi tau.  Ka whakareatia ki te 4, ka eke ki te 148.  He aha te tau e whakaaro ana ahau? Tukuna mā ngā tamariki e whakawhitiwhiti kōrero mō te huarahi e kitea ai te tau e whakaarohia ana. He aha te mahi hei kimi i te tau e whakaarohia ana? Whakamāramahia te tikanga o tēnei mea te hoahoa rerenga. Ka taea tēnei kōrero te whakaatu ki te hoahoa rerenga, ki te whārite hoki.  Ka whakamahia te pū (reta) t hei tohu mō ‘te tau e whakaaro ana ahau’. t × 4 = 148   Ina tīmata ki te 148, ā, ka haere whakamuri te mahi, he māmā te kimi i te uara o t.  Ka hurihia te whārite whakareatanga hei whārite wehenga.  Arā: 148 ÷ 4 = t   Ka whakamahia te tātaitai, t = 37 Hoatu ētahi anō rapanga ‘He aha te tau e whakaaro ana ahau?’.  Ko tā ngā ākonga, he tuhi i tētahi hoahoa rerenga,  he tuhi hoki i te whārite e hāngai ana.  Kātahi ka tuhia te hoahoa rerenga kōaro me te whārite e hāngai ana hei whakaoti i te rapanga. Hei tauira: E whakaaro ana ahau ki tētahi tau.  Ina whakareatia ki te 34, ka eke ki te 476.  He aha te tau?   E whakaaro ana ahau ki tētahi tau.  Ina wehea ki te 17, ko te 1.5 te otinga.  He aha te tau?   E whakaaro ana ahau ki tētahi tau.  Ina tāpirihia te 782.7, ka eke ki te 836.3.  He aha te tau?   E whakaaro ana ahau ki tētahi tau.  Ina tangohia te 15 684, ko te 473 944 te otinga.  He aha te tau? Tukuna mā ngā ākonga e tuhi ētahi rapanga ‘E whakaaro ana au ki tētahi tau …’, ka hoatu hei whakaoti mā ō rātou hoa.

Kia taunga haere ngā ākonga ki te whakaoti i ngā rapanga ‘E whakaaro ana au ki tētahi tau …’, kotahi anake te paheko i roto, kātahi ka whakaurua tētahi anō kia rua ngā paheko

Hei tauira:

E whakaaro ana ahau ki tētahi tau.  Ka whakareatia ki te 1.5, kātahi ka tāpirihia te 17.6.  Ko te 29.9 te otinga.  He aha te tau?

t ×1.5 + 17.6 = 29.9

(29.9 – 17.6) ÷ 1.5 = t

6. Ko te mahi i konei, he tuhi i ētahi ture hei whārite.
 Te mahi a te pouako He tauira kōrero mā te pouako Tuhia tētahi tapawhā rite ki te papatuhituhi, ka whakawhitiwhiti kōrero ai mō te tātai i te paenga o te tapawhā. He aha tēnei āhua?  (He tapawhā rite)   Tohua mai te paenga o tēnei tapawhā rite.  E hia ngā rārangi i te katoa o te paenga?  (E 4)   E hia ngā kokonga i te katoa o te paenga?  (E 4)   Mehemea e 3 mitarau (cm) te roa o tētahi tapa, e hia te roa o te paenga?  Whakamāramatia mai.  (12cm te roa o te paenga.  He ōrite ia tapa, ā, e 4 ngā tapa.  Nō reira ka whakareatia te 3 ki te 4 hei tātai i te paenga) Whakamāramatia te tikanga o te whārite hei ture mō te tātai i te paenga o tētahi tapawhā rite. Tuhia te whārite ki te papatuhituhi.  3 × 4 = 12 I roto i te whārite, ko te 3 hei tohu i te roa o tētahi tapa o te tapawhā rite, ko te 12 te paenga o te tapawhā.  Nō reira ka taea te whārite te tuhi kia pēnei:  r × 4 = P.   He aha te tikanga o te r?  (Koia hei tohu i te roa o te tapa o tētahi tapawhā rite)   He aha te tikanga o te P?  (Koia hei tohu i te paenga o te tapawhā rite) Whakamahia te whārite hei tātai i te paenga o ētahi tapawhā rite. Ka whakamahia tēnei whārite hei tātai i te paenga o ētahi atu tapawhā rite.  Mehemea e 56 mitarau (cm) te roa o tētahi tapa, ka whakaurua te 56 hei whakakapi i te wāhi o te r i roto i te whārite: r × 4 = P 56 × 4 = P 224 = P E 224cm te roa o te paenga.. Hoatu ētahi anō hei tātai mā ngā ākonga.  Hei tauira: E 4.56m te roa o tētahi tapa o te tapawhā rite.  E hia te roa o te paenga?   E 13.25cm te roa o tētahi tapa o te tapawhā rite.  E hia te roa o te paenga? Tonoa ngā ākonga ki te tuhi i te whārite hei hoahoa rerenga. Me pēhea te whakaatu i te whārite hei hoahoa rerenga. Ka tīmata ki te r, arā, te roa o tētahi tapa.  Ka whakareatia ki te 4, ka hua ko te P, te paenga o te tapawhā rite. Tuhia tētahi tapawhā rite ki te papatuhituhi, ka whakamārama ai me pēhea te tātai i te roa o tētahi tapa mehemea e mōhiotia ana te paenga. Anei anō tētahi tapawhā rite.  E 20 mitarau (cm) te roa o te paenga.  E hia te roa o tētahi tapa?  (E 5 cm) Whakamāramatia mai he aha te mahi tātai i roto i tō hinengaro.  (I wehea te 20 ki te 4, nā te mea e 4 ngā tapa, he ōrite te roa o ia tapa)   Tuhia hei whārite.  (20 ÷ 4 = 5) Whakamāramatia te tikanga o te whārite hei ture mō te tātai i te roa o tētahi tapa o te tapawhā rite. Ko te 20 e tohu ana i te paenga o te tapawhā rite – ko te P hei tohu mō tēnā.  Ko te 5 hei tohu i te roa o tētahi tapa – ko te r hei tohu mō tēnā.  Nō reira, ka taea tēnei whārite te tuhi kia pēnei:  P ÷ 4 = r Tonoa ngā ākonga ki te tuhi i te whārite hei hoahoa rerenga, ka whakatairite ai ki te hoahoa rerenga mō te tātai i te paenga. Me pēhea te whakaatu i te whārite hei hoahoa rerenga. Titiro ki ngā hoahoa rerenga e rua – tētahi hei tātai i te roa o tētahi tapa, tētahi hei tātai i te paenga.  He hoahoa rerenga kōaro: Ko tētahi ka tīmata i te r, ka hua ko te P.  Ko tētahi ka tīmata i te P, ka hua ko te r. Ko tētahi he whakarea ki te 4, ko tētahi he wehe ki te 4 Whakamahia te whārite hei tātai i te roa o tētahi tapa o te tapawhā rite. Hei tauira: E 19.4m te roa o te paenga o tētahi tapawhā rite.  E hia te roa o tētahi tapa?   E 27.2cm te roa o te paenga o tētahi tapawhā rite.  E hia te roa o tētahi tapa?

I ngā rā ka whai muri, ka tūhuratia ngā whārite hei tātai i te paenga o ētahi atu āhua, pērā i te tapatoru rite, te tapaono rite me te tapawhā hāngai.  Hei tauira:

Mō te tapatoru rite:

r × 3 = P  (r = te roa o tētahi tapa, P = te paenga)

P ÷ 3 = r (P = paenga, r = te roa o tētahi tapa)