Te Kete Ipurangi
Communities
Schools

# Tāhei Tāpiripiri (Kaupae 6)

Ngā Kupu Matua:
Hei Whakarāpopoto:

E hāngai ana tēnei kōwae ako ki te rauemi matihiko nei, te Tāhei Tāpiripiri. Ko tā te Tāhei Tāpiripiri he āwhina i ngā ākonga ki te tūhura i ngā rautaki wāwāhi tau mō te tāpiri. E hāngai ana ki te Kaupae 6 o Te Mahere Tau. Arā tētahi atu kōwae ako e pā ana ki te akoranga matihiko nei, te Tāhei Tāpiripiri, e hāngai ana ki te Kaupae 5.

Te Hononga ki te Marautanga:
Taumata 3
Te Tau me te Taurangi (Te Mātauranga Tau me ngā Rautaki Tau)
Whāinga Paetae 3:
Ka kōwhiri, ka whakamārama i te rautaki e tino whaihua ana hei whakaoti rapanga e whai wāhi mai ana te tauoti, te hautau, te tau ā-ira me te ōrau:
• rautaki tatau;
• rautaki whakarōpū;
• rautaki tohatoha ōrite;
• rautaki tāpiripiri;
• rautaki whakarea māmā.
Ngā Whāinga Ako:

Kia mōhio te ākonga ki te:

whakamārama i ā rātou rautaki

Ngā Tikanga Pāngarau:

E tino hono ana tēnei kōwae ako ki Te Mahere Tau o Aotearoa (tirohia te kaupapa o Te Poutama Tau i te pae tukutuku o nzmaths.co.nz).

E whakaatu ana te wāhanga rautaki o Te Mahere Tau i ngā momo rautaki ka whakamahia e ngā ākonga ki te whakaoti paheko.

E hāngai ana tēnei kōwae ako ki te Kaupae 6 o Te Mahere Tau, Te Puanga o te Wāwāhi Tau Tāpiripiri. Ko ētahi o ngā rautaki i tēnei kaupae, ko te 'tau rearua' (28 + 24 = 24 + 24 + 4); ko te 'tau māmā me te tikanga paremata (28 + 24 = 30 + 24 – 2); ko te wāwāhi uara tū (28 + 24 = 20 + 20 + 8 + 4).

Ko te mātauranga tau tētahi anō wāhanga o Te Mahere Tau, arā, ko te mātauranga me matua mōhio te ākonga e tutuki i a ia ngā momo rautaki. Kei roto i tēnei kōwae ako te mātauranga e pā ana ki te whakarōpū tau, ngā meka tāpiritanga matua, ngā tau rearua, ngā tauhono me te 10, ngā tauhono o te 10 me te 20.

He Rārangi Kupu:

 tāneke slider ngā tauhono me te 10 groupings with 10 ngā tauhono o te 10 groupings within 10 ngā tauhono o te 20 groupings within 20 paheko tau number operation wāwāhi partition tikanga paremata compensation rauemi matihiko digital resource tau māmā easy number

Hei Raupapa I Ngā Mahi Ako:

E ono ngā rauemi matihiko pāngarau kua tuhia ki te reo Māori. Koia nei ngā whakamārama:

 Te Rauemi Matihiko Te Whakamārama Tāhei Tau Punarua Mēnā e mōhio ana te tamaiti ki ngā tau tāpiri o tētahi tau, he māmā ake tana whakaoti paheko tau. Ko tēnei akoranga matihiko hei whakapakari i a ia ki tēnei āhuatanga o te tau. Tāhei Tāpiripiri Hei whakaako, hei whakapakari i te tamaiti ki ngā momo rautaki whakaoti tāpiritanga i rō hinengaro. Tāhei Tangotango Hei whakaako, hei whakapakari i te tamaiti ki ngā momo rautaki whakaoti tangohanga i rō hinengaro. Tāhei Huatango Ka tirohia tētahi rautaki matua mō te whakaoti tangohanga, arā, ko te huri i taua tangohanga hei tāpiritanga. Mā konei e māmā ai te kimi i te huatango (te rerekētanga) o ētahi tau e rua. Tūtohi Tukutuku E aro ana tēnei o ngā akoranga matihiko ki te tikanga o tēnei mea te whakareatanga, me te hononga ki te tāpiri tāruarua. Hei āwhina i te tamaiti e tīmata ana ki te ako i te whakareatanga. Papa Whakarea Mā te wāwāhi i ngā tau o roto i tētahi whakareatanga, e māmā ake ai te whakaoti i rō hinengaro. He rauemi tēnei hei āwhina i te tamaiti ki te whakaoti whakareatanga.

Haere ki tēnei wāhi i te ipurangi ki te tiki atu i ēnei rauemi matihiko:
http://www.tki.org.nz/r/digistore/register_e.php

Tirohia te Wāhanga 10 me te Wāhanga 11 o te Pukapuka Tuarima o Te Poutama Tau.

### Ka Mahi Tahi te Pouako me tētahi Rōpū Ākonga ki te Whakamahi i te Tāhei Tāpiripiri

1. Whakamāramatia te tikanga o te rerenga 'wāwāhi tau' (he pai pea te whakatairite ki te rerenga 'wāwāhi tahā'). Arā, ngā whakarōpūtanga e taea ana mō tētahi tau. Whakatauiratia ki tētahi tau māmā. Anei ētahi wāwāhitanga e taea ana mō te 8:
• 5 + 3 = 8
• 4 + 4 = 8
• 2 + 2 + 2 + 2 = 8
• 6 + 2 = 8
• 2 x 4 = 8 ...
2. Whakamāramatia te Tāhei Tāpiripiri ki ngā ākonga, arā, he tāhei hei whakaahua i ētahi tau e rua e tāpirihia ana. Kotahi te tāhei hei tohu i ia tau, ā, ka hono tahi ngā tāhei e rua nei. Ko te mahi a te Tāhei Tāpiripiri, he wāwāhi i ngā tau ki ētahi wāhanga, kia māmā ai te tāpiri.
3. Huakina te Tāhei Tāpiripiri, ka pāwhiri ai i te pūtohu 'Hangaia āu ake tāpiritanga uaua'. Tuhia tētahi tāpiritanga. Hei tauira, ko te 27 + 38.

4. Whakaaturia te mahi a ngā tāneke hei wāwāhi i ngā tau. Ka noho tonu te rahi o ngā tau e tāpirihia ana, engari ka wāwāhia kia kitea ngā wāhanga o roto i ngā tau.
5. Tūhurangia ētahi wāwāhitanga o te 27, pērā i te 25 + 2, te 20 + 7, te 13 + 14.
6. Tūhurangia ētahi wāwāhitanga o te 38, pērā i te 30 + 8, te 19 + 19, te 35 + 3.
7. Whakaaturia te mahi a ngā tāneke kei ngā pito e rua o te Tāhei Tāpiripiri. Mā ēnei tāneke e whakarahi ai i ngā tau. Mā te kukume i te tāneke kei te pito matau, e whakanui ai i te 38 ki te 40. Me āta whakamarama te tikanga paremata, arā ki te tāpirihia tētahi rahinga (pērā i te 2) hei whakamāmā i te tāpiritanga, me tanga anō taua rahinga i te mutunga.
8. Whakawhitiwhiti kōrero mō te wāwāhi i ngā tau hei whakamāmā i te tāpiritanga. He tauira pātai:
• He aha tētahi wāwāhitanga hei āwhina ki te whakaoti i te tāpiritanga 27 + 38?
• Wāwāhia te 27 ki ētahi wāhanga e rua. He aha te wāwāhitanga kia māmā ai te tapiri atu ki te 38?
9. Wāwāhia te 27 ki te 25 me te 2. Whakawhitiwhiti kōrero mō te whaihua o tēnei wāwāhitanga. He tauira pātai:
• He aha te hua o te wāwāhi i te 27 ki te 25 me te 2? He māmā te tāpiri i te 2 ki te 38, ka 40. He tau māmā te 40. He māmā ināianei te tāpiri i te 25, arā, ka 65.

10. Whakamāramatia te ingoa o tēnei rautaki, arā 'Kawea ki te tau māmā'. Hei tauira:
• He rautaki tēnei hei āwhina i te mahi tāpiri i ētahi tau. Ko te ingoa o te rautaki ko te'Kawea ki te tau māmā' He aha te tau māmā? Ko te 40.
• I kawea te aha ki te 40? I kawea te 38 ki te 40
• Mā te aha e kawea ai te 38 ki te 40? Mā te tāpiri i te 2.
• Nō hea te 2 i tāpirihia atu? Koirā tētahi wāhanga o te 27.
• Kua tāpirihia te 2, ka 40. E hia atu anō hei tāpiri atu? 25.
11. Tūhurangia ētahi atu wāwāhitanga whaihua, ka whakawhitiwhiti kōrero ai mō te rautaki e hāngai ana. Hei tauira:
• Ko te whakamahi i ngā tau rearua: 27 + 38 = 2 + 25 + 25 + 13
• Ko te tau māmā me te tikanga paremata: 27 + 38 = 27 + 40 – 2
12. Tonoa ngā ākonga ki te tuhi pikitia hei whakaatu i ngā rautaki nei. Hei tauira:

13. Tuhia tētahi rapanga ki te papa tuhituhi, ka pānui tahi ai me ngā ākonga. Whakawhitiwhiti kōrero mō ngā rautaki wāwāhi tau hei whakaoti i te tāpiritanga. Whakamahia te Tāhei Tāpiripiri hei whakaatu i ngā rautaki. Hei tauira:
• E kohi moni ana tō akomanga mō tētahi haerenga. \$48 i hua mai i te mahi horoi motukā, \$49 i hua mai i te rāwhera. E hia katoa ngā moni i kohia mai?
• 48 + 49 = 48 + 48 + 1
• 48 + 49 = 50 + 50 – 3
• 48 + 49 = 40 + 8 + 40 + 9
• 48 + 49 = 47 + 50
• He pātai awhina:
• He aha tētahi wāwāhitanga o te 48 hei whakamāmā i te tāpiritanga?
• Ki hea wāwāhi ai i te 49 kia māmā ai te tāpiritanga?
• He aha te tau ngahuru e pātata ana ki te 49?
14. Kia pērā anō te mahi mō ētahi rapanga. Hei tauira:
• \$74 i hua mai i te hokohoko rare, \$78 i kohia mai i te rorerore tōtiti. E hia katoa ngā moni i kohia mai?
• \$67 i hua mai i te hokohoko pīta, \$64 i kohia mai i tētahi omaoma. E hia katoa ngā moni i kohia mai?
• \$28 i hua mai i te whakatū kanikani, \$31 i kohia mai i te hokohoko tiakareti. E hia katoa ngā moni i kohia mai?

### Ka Mahi Takitahi, Takirua rānei ngā Ākonga me te Tāhei Tau Punarua

Koia nei ētahi horopaki me ētahi rapanga hei whakaoti mā ngā ākonga mā te whakamahi i te Tāhei Tau Punarua. Kia kotahi, kia rua rānei ngā ākonga ki ia rorohiko.

• Te Hokohoko

Ka pau te \$38 ki te hoko āporo me te \$36 ki te hoko panana hei ō mā te noho hōpuni a tō akomanga. E hia katoa te utu o ngā hokohoko?
Mēnā \$34 ki te hoko āporo me te \$49 ki te hoko panana?
Mēnā \$62 ki te hoko āporo me te \$27 ki te hoko panana?
Mēnā \$56 ki te hoko āporo me te \$38 ki te hoko panana?

• Hua rākau

14 ngā pītiti i katoa e Hāmiora, 28 i katohia e Māia. E hia katoa ngā pītiti i katoa e rāua tahi?
Mēnā 25 ngā pītiti a Hamiora, 27 i katohia e Māia?
Mēnā 37 ngā pītiti a Hamiora, 18 i katohia e Māia?
Mēnā 42 ngā pītiti a Hamiora, 29 i katohia e Māia?

• Māpere

27 ngā māpere a Himiona, 45 ngā māpere a Roimata. E hia katoa ā rāua māpere?
Mēnā 46 ngā māpere a Himiona, 18 ngā māpere a Roimata.
Mēnā 58 ngā māpere a Himiona, 37 ngā māpere a Roimata.
Mēnā 68 ngā māpere a Himiona, 26 ngā māpere a Roimata.

Mō ia rapanga, tonoa ngā ākonga ki te tuhi i tētahi pikitia hei whakaatu i te whakamahinga o te Tāhei Tāpiripiri ki te whakaoti i te rapanga. Kei ngā ākonga tonu te āhua o ngā pikitia, engari me āta whakaatu te wāwāhitanga o ngā tau.

Tukuna he wā mā ia ākonga e whakaatu tana pikitia, me te whakamārama i tana whakamahinga i te Tāhei Tāpiripiri. Koia nei he pātai hei ārahi i ngā ākonga:

• I pēhea tō whakamahi i te Tāhei Tāpiripiri?
• Whakamāramatia mai tō whakamahi i te Tāhei Tāpiripiri ki te whakaoti i te rapanga.
• Whakamāramatia mai tō wāwāhi i ngā tau?
• He aha i pērā ai tō wāwāhi i ngā tau?
• Me pēhea te whakaatu i tō mahi ki te pikitia?

### Ka Mahi Takitahi, Takirōpū rānei ngā Ākonga me ētahi atu Mahi e Whai Pānga ana

Koia nei ētahi atu mahi e tino hono ana ki te Tāhei Tāpiripiri:

• He mahi hei whakaū i ngā rautaki wāwāhi tau tāpiripiri (Rauemi Tārua: tirohia te pae tukutuku):
• Te rauemi 'Kāri Whakaatu Tāpiritanga' (Rauemi Tārua 4-29)
• Te kēmu 'Honohono Tau' (Rauemi Tārua 4-35)
• Ngā ngohe i te Wāhanga 10 me te Wāhanga 11 o te Pukapuka Tuarima o Te Poutama Tau
• He Tau Anō te Tau
Number Sense and Algebraic Thinking, Book One, Levels 2-3.
• He Tau Anō te Tau
Number Sense and Algebraic Thinking, Book Two, Levels 2-3.
• He Tau Anō te Tau
Number Sense and Algebraic Thinking, Book Two, Levels 3.

## Tāhei Tāpiripiri (Kaupae 5)

E hāngai ana tēnei kōwae ako ki te rauemi matihiko nei, te Tāhei Tāpiripiri. Ko tā te Tāhei Tāpiripiri he āwhina i ngā ākonga ki te tūhura i ngā rautaki wāwāhi tau mō te tāpiri. Arā tētahi atu kōwae ako e pā ana ki te akoranga matihiko nei, te Tāhei Tāpiripiri, e hāngai ana ki te Kaupae 5.

## Papa Whakarea (Kaupae 6)

E hāngai ana tēnei kōwae ako ki te rauemi matihiko nei, te Papa Whakarea. Ko tā te Papa Whakarea, he āwhina i ngā ākonga ki te tūhura i ngā rautaki wāwāhi tau mō te whakarea. I tēnei kōwae ako, ka whakamahia te Papa Whakarea ki te whakarea i tētahi tau mati-rua ki tētahi tau mati-1. E hāngai ana ki te Kaupae 6 o te Mahere Tau (Te Poutama Tau), arā, ka whakamahi te ākonga i ngā meka whakarea mōhio me ētahi rautaki ā-hinengaro ki te whakaoti whakareatanga. E rua atu anō ētahi atu kōwae ako e pā ana ki te akoranga matihiko nei, te Papa Whakarea, ko tētahi e aro ana ki te whakarea tau mati-rua māmā ki tētahi tau mati-tahi, ko tētahi e aro ana ki te whakarea i tētahi tau matirua ki tētahi (Kaupae 7).

## Papa Whakarea (Kaupae 7)

E hāngai ana tēnei kōwae ako ki te rauemi matihiko nei, te Papa Whakarea. Ko tā te Papa Whakarea, he āwhina i ngā ākonga ki te tūhura i ngā rautaki wāwāhi tau mō te whakarea. I tēnei kōwae ako, ka whakamahia te Papa Whakarea ki te whakarea i tētahi tau mati-2 ki tētahi tau mati-2, hei whakatauira i te hātepe ōkawa mō te whakarea. E hāngai ana ki te Kaupae 7 o te Mahere Tau.

## Te Tau Māmā Me Te Tikanga Paremata

Ko te kaupapa nei, he āta tirotiro i te rautaki matua nei mō te whakaoti tāpiritanga, tangohanga hoki, arā, te ‘tau māmā me te tikanga paremata’.

## Papa Whakarea (Kaupae 5)

E hāngai ana tēnei kōwae ako ki te rauemi matihiko nei, te Papa Whakarea. Ko tā te Papa Whakarea, he āwhina i ngā ākonga ki te tūhura i ngā rautaki wāwāhi tau mō te whakarea. I tēnei kōwae ako, ka whakamahia te Papa Whakarea ki te whakarea i tētahi tau mati-2 ki tētahi tau mati-1. E rua atu anō ētahi atu kōwae ako e pā ana ki te akoranga matihiko nei, te Papa Whakarea, ko tētahi e aro ana ki te whakarea tau mati-rua ki tētahi tau mati-tahi (Kaupae 6 tonu), ko tētahi e aro ana ki te whakarea i tētahi tau mati-rua ki tētahi (Kaupae 7).